Jaunumi  :      

NĪMA informēNĪMA informē
NĪMA Ziņojumi biedriemNĪMA Ziņojumi biedriem
NĪMA MAC piedāvā piecu nedēļu mācību sesiju specialitātē "NEKUSTA ĪPAŠUMA SPECIĀLISTS . Interesentus lūdzam aizpildīt, iun nosūtīt pa e- pastu nima1sv@yahoo.com "Pieteikuma anketu". Vairāk skat. nodaļu NĪMA MAC. Mēs ar jums noteikti sazināsimies.. Apmeklejiet Regulāros Seminārus un Kursus: Seminārs"Dzīvokļa īpašuma likums" A)Nekustamā īpašuma tirdzniecība; B)Nekustamā īpašuma vērtēšana; C)Dzīvojamo māju pārvaldīsana un apsaimniekošana; D)Nekustamā īpašuma speciālists. Pilnu informāciju Par A), B) C) un D) programmām Skat. NODAĻA NĪMA MAC "NI Tirdzniecības speciālists"
Pieteikuma anketa

Mūsu partnieri


Rambler's Top100
Valdes locekļu publikācijas

BEZ DZĪVOJAMO MĀJU PĀRVALDĪŠANAS LĪGUMA PĀRVALDNIEKA ATLĪDZĪBAS IZMAKSA IR PRETLIKUMĪGA

Datums | 2016/07/27 

Pārņemot tā dēvētās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) direktīvas prasības, no 1.jūlija stājas spēkā grozījumi PVN likumā, kas paredz, ka arī Latvijā dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumam var piemērot PVN 21% apmērā. Tas attiecas tikai uz pārvaldīšanas, nevis komunālajiem pakalpojumiem un gadījumos, ja pakalpojumu sniedz reģistrēts PVN maksātājs, informē Finanšu ministrija.

Šai sakarā aktuāls varētu būt temats par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu, ko žurnāla BILANCE 2016. gada 3. numurā apskata Raitis Kalniņš,Dr.Sc.ing.,Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības valdes priekšsēdētājs, un Svetlana Sokolova, Mg.Sc.ing., Nekustamā īpašuma lietotāju apvienību valdes locekle.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums (turpmāk – Pārvaldīšanas likums) noteic ne tikai līguma noslēgšanas īpašo kārtību un formu – atbilstoši Pārvaldīšanas likuma 10. panta otrai daļai, bet arī skaidri un uzskatāmi noformulētus nepieciešamos un pietiekamos pārvaldīšanas līguma nosacījumus atbilstoši Pārvaldīšanas likuma 11 pantam. Panta pirmā daļa noteic līguma būtību kā pilnvarojuma līgumu, bet panta otrā daļa noteic ziņas un nosacījumus, kuriem līgumā ir jābūt obligāti, tie ir uzskaitīti 14 punktos, tajā skaitā – pārvaldīšanas izdevumu apmērs, to noteikšanas un maksāšanas kārtība, noteikums, ka  pārvaldīšanas līgumā atsevišķi norādāma atlīdzība par pārvaldīšanu, ja līdzēji par tādu vienojas, kā arī šīs atlīdzības noteikšanas un maksāšanas kārtība (likuma 11. panta punkts 8.c).

Apsaimniekotās mājas (dzīvokļu) īpašnieki ir tiesīgi apstrīdēt visus pārvaldnieka rēķinus, ja skaitļi rēķina pozīcijās nav aprēķināti, pamatojoties uz  likumu un līgumu.

Tādējādi – lai piemērotu jebkāda veida  naudas līdzekļu iekasējumus un to aprēķinus apsaimniekoto māju dzīvokļu īpašniekiem, ieskaitot atlīdzību pārvaldniekam, pēdējam pirmkārt  likumā noteiktajā kārtībā ir jānoslēdz pārvaldīšanas līgums. Jāuzsver, ka likums soli pa solim nenoteic vienotu līguma izstrādes un ar kopību saskaņošanas procedūru. Konkrēti nav noteikts, kas ir atbildīgs par pārvaldīšanas līguma projektu izstrādi – to tiesīgi darīt gan pārvaldnieks, gan arī mājas (dzīvokļu) īpašnieks/īpašnieki. Bet, lai noslēgtu tiesisku pārvaldīšanas līgumu, tā projekts ir jāapstiprina tikai un vienīgi  ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu. Tikai tādā gadījumā līgums atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantam būs “saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem”.

Līgums nepieciešams pārvaldniekam ne tikai aprēķiniem par pakalpojumiem, bet, kas daudz svarīgāk, – jebkādu maksājumu iekasēšanai no pārvaldāmo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, ieskaitot pārvaldnieka atlīdzības noteikšanu un maksāšanas kārtību. Jo atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 2. punktam dzīvokļu īpašnieku pienākums ir “2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā;”. Savukārt likuma 13. panta pirmā daļa noteic: “(1) Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.”

Faktiski pārvaldīšanas institūcijas (pārvaldnieki), kas likumā noteiktajā kārtībā nav noslēgušas  Pārvaldīšanas līgumunav tiesīgas aprēķināt, iekasēt un izmaksāt sev atlīdzību par pārvaldīšanu. Reāli, kā zināms, atlīdzību pārvaldnieks saņem vienmēr – pat tad, kad līgums likumā noteiktajā kārtībā nav noslēgts. Tādā gadījumā atlīdzība tiek aprēķināta, iekasēta un izmaksāta pretlikumīgi.

Pārvaldīšanas līgums nepieciešams arī mājas (dzīvokļa) īpašniekam, jo tikai tas dod pamatu pieprasīt no pārvaldnieka pienācīgu mājas pārvaldīšanu. Par ko – atkārtosim – atbildīgs ir pats mājas (dzīvokļa) īpašnieks. Prakse rāda, ka reti kurš īpašnieks atbildību par savu īpašuma saprot, atzīst un attiecīgi rīkojas. Lai mainītu padomju laiku paradumus un attieksmi pret īpašumu, nepieciešama gan vēlme, gan arī zināšanas un normatīvo aktu  atbalsts, tajā skaitā – sodu sankcijas atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam (LAPK). Nebūtu pareizi apgalvot, ka LAPK nav paredzētas soda sankcijas par izvairīšanos no likumā noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju: 150.2 pants. “Par izvairīšanos no likumā noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju – uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz tūkstoš četrsimt eiro, bet juridiskajām personām – līdz četrpadsmit tūkstošiem eiro.”

Visu rakstu var lasīt žurnāla BILANCE 2016. gada 1. numurā.



<< Atpakaļ


  © 2002 Biedrība NĪMA/NĪMA MAC VISAS TIESĪBAS AIZSARGĀTAS
MOB.TĀLR: 29105545
E-pasts: nima1sv@yahoo.com
 
   Apmeklētāju skaits: 3774841   


Rambler's Top100